"Valoda veldzējas tautas dvēselē" /M. Gavriļina, A. Vulāne/

Es jums iespiedīšu vienā rokā granātu, bet otrā rozi ar ērkšķiem, kas dursies tajā. Tālākais ir jūsu pašu ziņā.

Viencēliens

Rēzeknes Valsts ģimnāzijas skolēni starpbrīdī pie Sv. Trīsvienības ev. luteriskās baznīcas žoga. Decmbris. Plkst. 8.41.

Pirmais skats

Četri jaunieši iekštelpu drēbēs sakampušām mugurām un sarāvušies čokurā dodas no skolas uz pāri ceļam esošo izmīdītas zāles placi, kuru RVĢ skolēni izmanto kā smēķēšanai paredzēto vietu.

A: Zajebisj stunda bija, ne?

B: Da, man tože prikanula...

C: Ahujetj! Suka viņa ir. Bļa, nahuj viņa mums mozgus jebjot? Kas viņai v padlu narmaļnos uzdevumus najebašitj?

B: A kas, bļa? Narmaļnie uzdevumi. Tas, ka mēs klasē neviens tos nevaram izpildīt... tas hujņa, kaņešna. (smejas)

C: Bļa, čista tāda juška, ka, jesļi mūsu klasē neviens, bļa, to jobanno matikas eksāmenu nekārtotu, tad tie kontriku biļi bi dahuja vienkāršaki.

A: Ņidumaju... Pats padumaj, kāds ponts viņai visai klasei likt nesekmīgas atzīmes? Domā diriks viņu par to ņejibjot? Vai mācību pārzine...

C: Ai, hujs viņu zina. Zinu tikai to, ka viņa suka ir! (visi smejas)

D: Da ladno, ņiagarčaisja, man nebūt ne labāk tur būs. (žēli smejas) Zato man fizikas labaratorkā vasjmjorka.

B: I ko tu ar to grjobanno fizku darīsi?

D: Matuškai parādīšu!

C: Ooo! Ahujenna! (jaunieši sasniedz mērķi, sastājas nelielā aplī. Visi mīņājas un lāgu lāgiem paskatās apkārt. A, B un D izvelk no kabatām cigarešu paciņas un paņem sev vienu. B paņem arī otru, lai to, pat nepaskatoties uz biedra pusi, atdotu C)

C: Spasiba.

A: (vēršas pie D) Daj zažegalku!

D: Pašol tu!

A: Nu daj, bļa!

D: Na, beri, suka, tikai nesāc rydatj. (sniedz A šķiltavas)

C: Ā, bļa, zabyl razskazatj prikolu.

B: Nu, vaļai!

C: Karoče, vakar idu spakoiņinka uz hatu, kaut kāds priduraks padvaļevajet pie manis (iesmejas) un, bļa, prasa: "Ты Яниса не видел?" (atkal iesmejas) es karoče šito harju vispār pirmo reizi vižu, nahuj! (pacel uzacis augšup kā brīnīdamies)

D: Bļa, kāds dubaks! (mīņājas un spļaudās)

A: Da, ir maļoh solts...

C: Da bļa, slušaitje! Pidari nahuj.

D: Nu?

C: Huj gnu! Nu, karoče, es pirmo reizi to dalbajobu vispār redzu, es bļa vispār ņipoņā, kāds, nahuj, Янис viņam vajadzīgs, i vabšče - ko tas atmarozaks no manis grib, bļa... es karoče viņam prasu: "Какой еще Янис?" Šis tjipa atbild: "Ну Янис, мой сын, не знаеш?"

B : Buhois bija štoļi? (smejas)

C: Nu, kā buhois... bija maļoh djornuvšij, bet ne jau tā, ka stāvēt nevarēja. Prosta čalam bija jautri, iesilis bija...

D: Nu i huļiš tu viņa dēlu ņiznaješ? Ko tu - ahujel?

C: Da, es ahujevšā morda, bļa. (smejas) Nu, pats paševeļi mazgami - kakim rakam es, bļa, varu zināt kaut kādu Janku. Tas jau pie manas hatas bija, bļa, man apkārt trīs mājas, visus tur pazīstu, nav tur neviena Яниса, bļa... Paslal viņu i pašol tālāk.

A: Kas mums tagad?

B: Černobiļas zieds. (visi smejas)

D: (nomet izsmēķi zemē, uzkāpj ar kurpi tam virsū un izsmērē) Vsjo, pašļi nahuj.

C: Nu pagaidi, suka, mani!

D: Pašol nahuj! Pizdjetj meņše vajag, būtu jau pakurivše...

C: Nu, suka tu esi. Es, bļa, tevi vienmēr ždu. Padla.

B: Nu, ko ? Padaždjom?

A: V pizdu, man auksti, pašļi iekšā! (abi dodas skolas virzienā)

C: Bļa, sukas jūs visi esat, pizdaboly! Huji maržovie! (nomet cigareti vēl neizsmēkētu līdz galam un dodas panākt savus biedrus) Ē, bļa, nu pagaidiet!

BEIGAS