Ziņas
Ilgus gadus rakstīju tikai dzeju, bet pēdējā laikā dzeju esmu metis mierā un mēģinu, eskperimentēju arī ar citiem literatūras žanriem. Pamatojums? Jā, tāds ir. Zināms, ka pilnīgi visi rakstnieka ir sākuši ar dzeju. Tie, kam tā padevās, turpināja rakstīt dzeju, tie, kam ne visai, pamēģināja savus spēkus citā literatūras žanrā, un visbiežāk savu laimi atrada prozā, retāk - dramaturģijā. Respektīvi - dzeju raksta visi rakstnieki, bet prozu un dramaturģiju ne visi. Gribu mēģināt un meklēt, varbūt pat atrast, ja nu gadījumā dzeja nav man...Tā nu pēdējā laikā mēģinu rakstīt ko episkāku, par dramaturģiju pagaidām vēl tikai domāju. Nu, jā, pēc drauga lūguma mēģināju uzrakstīt ko līdzīgu scenārijam. Tā kā man nav ne jausmas, kā scenārijs jāraksta, tad es jums tā rakstisko versiju nerādīšu, bet toties ir iespēja noskatīties filmu, kas uzņemta pēc mana scenārija, gan ne visa - sākums ir režisora nopelns, manas fantāzijas auglis ir sākot ar frāzi "ar miršanu ir kā ar diršanu - kad jāiet, jāiet." Filmas nosaukums ir pat vairāk nekā daudzsološs. "3 sērkociņi, 2 stroķi un svina pilna pakaļa".
Atgriežoties pie manas dzejas... "Valters un Rapa" izdevniecība nevēlas izdot manu dzejoļu krājumu. Cik noprotu, tad ne ekonomiskās krīzes dēļ, bet gan vienkārši tāpat - nevēlas un viss. No offense. Tāpēc cerībām, ka kādreiz kāds šo krājumu izdos, atmetu ar roku. Tuvākajā laikā E-sejā parādīsies sadaļa literatūra, kur bez maniem darbiem un nedarbiem laika gaitā parādīsies arī jauni - ne jums, ne man nepazīstami - rakstnieki un viņu vārdi. Zvejošu jaunos rakstniekus. Kāpēc? Lai būtu, ar ko paspēlēties! Bet, ja nopietni, tad viens vairs nevaru... vajag domubiedrus, nevis gribās, bet VAJAG.
Vēlreiz atgriežoties pie manas dzejas dzejas... Uzskatīsim, ka mana poētiskā daļa šobrīd ir radošā atvaļinājumā kaut kur pie Vidusjūras, lai vēlāk pietiekami stipru garu atgrieztos pie smaga darba - divu apjomā ne visai lielu dzejoļu krājumu izstrādes. Vienam no tiem nosaukums jau zināms - I. Ziedoņa neuzrakstītās antitēzes. Domāju, ka savējie (ne man, bet literatūrai) sapratīs.
Vēlreiz atgriežoties pie manas dzejas dzejas... Uzskatīsim, ka mana poētiskā daļa šobrīd ir radošā atvaļinājumā kaut kur pie Vidusjūras, lai vēlāk pietiekami stipru garu atgrieztos pie smaga darba - divu apjomā ne visai lielu dzejoļu krājumu izstrādes. Vienam no tiem nosaukums jau zināms - I. Ziedoņa neuzrakstītās antitēzes. Domāju, ka savējie (ne man, bet literatūrai) sapratīs.
Jā, jā, jums taisnība - retāk rakstu blogu! Nav interneta. :(
1 komentārs:
būtu labāk iemetis arī scenārija paraugu - tas nekas, ka nemāki tādus rakstīt. domāju, ka šeit daudziem nav ne mazākās nojausmas kā un kāpēc scenārijs vispār jāraksta..
Ierakstīt komentāru