Ziņas
Pie dārzeņu grupas varam droši piedēvēt tādus cilvēkus, kuri nenosaka savu likteni, bet kurus liktenis, kurš starp citu nereti ir parasts mirstīgais, izrīko un pārveido kā patīk. Viņus var pārstādīt, sabradāt, sakapāt, turēt siltumnīcā vai apēst, viņiem pašiem pār to nav nekādas varas. Augļi pēc būtības tika raksturoti tāpat kā dārzeņi, vienīgā atšķirība bija tāda, ka augļi ir vizuāli simpātiskāki. Šī bija viena no visslidenākajām grupām un ārēji nepamatota. Ir pārmaiņas, bet par tām nedaudz vēlāk. Atliek vēl divas grupas. Dzīvnieki ir cilvēki ar skumjajām acīm, tādi, kas ir spējīgi mīlēt, spējīgi domāt un saprast pasaules iekārtas būtību, bet nespēj saprast pašu galveno - cilvēkam ir jāpriecājas. Tie ir agresijas pārņemti cilvēki. Viņi lieliski saprot, ka nepieciešamas kardinālas izmaiņas, bet visur vaino tikai apkārtējos, neiedomājoties, ka pārmaiņas ir jāsāk ar sevi pašu. Un pēdējie ir koki. Kā jau no sadales noprotams - visattīstītākās personības (jā, tieši personības, nevis cilvēki). Tie ir cilvēki, kuri ir spējīgi pasaulei dot augļus, kuri ir spējīgi pielāgoties ārējiem apstākļiem nezaudējot savu būtību un mērķi.
Reiz, domājot par dārzeņiem un augļiem, konstatētu, ka es pats esmu dārzenis, ja reiz nošķiru dārzeņus no augļiem, tas ir, skaistus cilvēkus no neglītiem, jo no tiesas būtu jābūt tā, ka augsti attīstītas personības tiecas pēc garīgām, nevis materiālām vērtībām.
Pirms dažām dienām noskatījos lielisku franču kinomākslas ražojumu, ko bez vismazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem uzdrošinos nosaukt par pasaules mēroga šedevru visas radošās komandas izpildījumā. Le Fabuleux destin d'Amélie Poulain.
Filmā izskanēja viena brīnišķīga frāze: "Jūs jau nu noteikti neesat auglis, jo pat ābolam ir serde!" Kā zibens no skaidrām debesīm pār mani nāca apskaidrība - sirds ir būtiskākā atšķirība starp dārzeni un augli.
Vēl īsti nezinu, kā tas nākas, bet tipiskās blondīnes un visādi emo ir ar sirdi, ar līdzjūtības jeb empātijas spējām. Tas nekas, ka viņu līdzi jušanas izpausme ir banāla, bet fakts paliek fakts.
Daudzi man jautā, kur tad pats dārznieks? Dārznieks ir pats Dievs, visa lēmējs.
Sistēmai šobrīd trūkst sistēmas un kārtības, trūkst pilnības un visu detaļu pārdomāts izklāsts, bet ideja pati par sevi man patīk. Un ne man vienam.
Vēl īsti nezinu, kā tas nākas, bet tipiskās blondīnes un visādi emo ir ar sirdi, ar līdzjūtības jeb empātijas spējām. Tas nekas, ka viņu līdzi jušanas izpausme ir banāla, bet fakts paliek fakts.
Daudzi man jautā, kur tad pats dārznieks? Dārznieks ir pats Dievs, visa lēmējs.
Sistēmai šobrīd trūkst sistēmas un kārtības, trūkst pilnības un visu detaļu pārdomāts izklāsts, bet ideja pati par sevi man patīk. Un ne man vienam.
7 komentāri:
kas pēc šis skalas tavās acīs esmu es, Elīna, Butkins, Solvita un Agnese?
Un kas esmu es??? :D
Es pats sev šajā dārzā neesmu atvēlējis vietu, kur nu vēl jums... Jau minēju, ka teorija ir nepilnīga, šobrīd tā ir tikai idejas stadijā, un tikai pats Dievs zina, vai kādreiz tā kļūs pilnīga vai es veidošu citu skalu. :)
baidies pateikt, ka kāds no mums ir dārzenis? tev noteikti asociatīvi ir izveidojies priekšstats par katru no minētajiem cilvēkiem, bet vai tiešām būtu tā, ka labo attiecību saglabāšanas labad sliktos (tomēr, tavuprāt, patiesos) vārdus esi gatavs paturēt pie sevis?
Gan jā, gan nē. Viens ir tas, ka es tiešām nevēlos publiski kādam piešūt šiltīti dārzenis, bet nevis tāpēc, lai saglabātu draudzību, bet gan lai neizrādītu cieņu cilvēkiem, kuri, jā, ir mani draugi!
Otra lieta ir tāda, ka es neesmu pārliecināts par dažiem. Starp "kruajiem" un "sliktajiem" līmeņiem šobrīd ir pārāk liela plaisa, un es tiešām neuzskatu, ka esmu koks, kas spēj dot augļus, bet arī pie zemākajiem sevi pieskaitīt nevēlos.
No tiem, kuru vārdus nosauci, drošs esmu tikai par Butkinu. Mana pārliecība ir tāda, ka viņš ir dzīvniekiem piederīgs. Par spīti viņa prāta potenciālam, dažādu iemeslu dēļ viņš sevi iežēlina, skatās uz negatīvo pusi utt, utjp, un šo potenciālu nekad nerealizēs. Principā, esmu tāds pats, tikai viens BET - es neesmu uz negācijām tendēts. Arī psiholoģijas testi vairākkārt apstiprinājuši manu piederību pie pozitīvo optimistu pulka.
Domāju, ka šobrīd sistēmai trūkst vidējā slāņa, diezgan pamatīgi trūkst. Turklāt vidējam slānim būs ļoooti grūti noteikt evolūciju, t. i., kurš ir krutāks, kurš mazāk kruts - tie visi atradīsies aptuveni vienā un tajā pašā līmenī.
"...bet gan lai neizrādītu cieņu cilvēkiem, kuri, jā, ir mani draugi!"
lai neizrādītu cieņu??
gadījumā kaut ko nesjauci?
lai neizrādītu necieņu, protams... :)
Tad sanāk, ka koki, kas ir augstākās attīstības personas, dod augļus, kas ir pēc skaita otrajā attīstības pakāpē?! (:
Īstenībā tu šeit piemini diezgan vecas filmas kā baigos jaunatklājumus. Man liekas, ka reti kurš cilvēks, vecāks par kādiem 14 gadiem nebūs redzējis Amēliju.
Kāda ir atšķirība starp tomātu un traktoru?
Es vēl varētu uzrakstīt "joli fakin pali", bet es to nedarīšu.
Piedod.
Ierakstīt komentāru